Lielvārdes Jauniešu organizācija (LJO) līdz šim bija nevalstiska bezpeļņas biedrība, kas apvienoja aktīvus un darboties gribošus jauniešus, raksta un realizē dažādus projektus, rīko pasākumus, sadarbojas un draudzējas ar citām līdzīga rakstura nodibinājumiem un biedrībām. Mēdz sacīt, ka pastāvēs tas, kas pārvērtīsies, tāpēc, šobrīd Lielvārdes Jauniešu organizācija ir pārtapusi par BIEDRĪBAS PIRMIE LIELVĀRDES NODAĻAU un biedrības PIRMIE struktūrvienību.

Lai izprastu  būtību un biedrus, kas tajā darbojās, ir jāatgriežas pagātnē un jāapskata, kā šī ideja par jauniešu organizāciju kļuva par īstenību. Tēlaini to varētu raksturot kā – gaismas pils nocelšana no debesīm.

Viss aizsākās 2002. gadā, kad 6. aprīlī Lielvārdē notika iedzīvotāju forums, kas gan visiem lielvārdiešiem, gan vispār Latvijas iedzīvotājiem, bija kas jauns un nebijis. Uz šo forumu tika aicināti visi, kas vēlējās ko mainīt Lielvārdē, jo šī foruma mērķis bija – uzklausīt lielvārdiešu idejas un vajadzības, lai nākotnē, plānojot Lielvārdes attīstību, šīs idejas ņemtu vērā un realizētu dzīvē. Tad arī vienā no darba grupām izskanēja, ka Lielvārdē nepieciešama jauniešu organizācija, kas plānotu un organizētu jauniešu dzīvi. Šī ideja guva lielu atzinību foruma dalībnieku vidū un sākās darbs...smags darbs, kas ilga vairākus mēnešus. Šīs idejas autori bija Andris Grīnbergs, Inta Stalidzāne un Elīna Atvare. Tajā gadā viņi visi absolvēja vidusskolu.

2002. gada rudenī sākās darbs, lai ideja par organizāciju pārvērstos realitātē. Šī ideja tika aģitēta draugu un paziņu lokā, kur tā guva lielu atzinību un rezultātā tika noorganizēta neformāla darba grupa, kas sastāvēja no 10 cilvēkiem. Lai jauniešu organizācija spētu nostabilizēties, tad savu palīdzīgo roku sniedza Lielvārdes ārzemju sakaru un izglītības veicināšanas birojs, par kura struktūrvienību turpmāk arī kļuva šī jauniešu organizācija. Lai organizācija spētu funkcionēt, tad, pirmkārt, tai vajadzēja piesaistīt biedrus un, otrkārt, ievēlēt vadību un visbeidzot sastādīt statūtus. Neformālā LJO dzimšanas diena ir 2002. gada 26. oktobris, kad tika uzņemti neoficiāli biedri, ievēlēta neoficiāla vadība. Iesākumā bija apmēram 30 biedri, tā kā interese par jauniešu organizāciju bija liela un atbalsts bija jūtams gan no sabiedrības, gan Lielvārdes novada domes puses. Līdz 2003. gada 18. janvārim, kas skaitās mūsu pirmā oficiālā dzimšanas diena, mēs pieņēmām statūtus, oficiāli uzņēmām biedrus un ievēlējām vadību. No šī brīža LJO skaitās kā patstāvīga un oficiāla Lielvārdes ārzemju sakaru un izglītības veicināšanas biroja struktūrvienība.

LJO oficiāli pieteica sevi Lielvārdes sabiedrībai 2003. gada 28. februārī, kad rīkoja pasākumu “R1”. Šis pasākums kļuva par ikgadējo tradīciju līdzīgi kā daudzi citi pasākumi, kā, piemēram, pasākums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, svecīšu dievkalpojums un pasākums, ko mēs saucam “Piparkūkas”, kurā īsi pirms Ziemassvētkiem mēs, LJO, ar pašceptām piparkūkām un ar atbalstītāju palīdzību sarūpētām dāvanu paciņām apdāvinām vientuļos cilvēkus.

LJO turpināja veiksmīgi darboties līdz pat 2005. gada pavasarim, kad iestājās panīkums. LJO darbība tika “iesaldēta” uz nenoteiktu laiku. Tam bija vairāki iemesli, bet pirmais un pats galvenais bija tas, ka Lielvārdes ārzemju sakaru un izglītības veicināšanas birojs uzsāka likvidācijas procesu. Tēlaini to varētu raksturot kā pamats zem LJO zuda un vienīgais, kas saturēja organizāciju, bija ideja un biedru entuziasms.

LJO nācās organizēt no jauna. Tagad LJO plānoja kļūt par patstāvīgu vienību, nevis atkal par kāda struktūrvienību. Tika rakstīti pilnīgi jauni statūti, veidota jauna valdes struktūra un darba kārtība. Par jauno LJO prezidentu ievēlēja Māri Lambergu, kas arī uzņēmās tik smago un atbildīgo pienākumu organizēt LJO. Darbs aizsākās jau pavasarī....

Līdz ar jauno mācību gadu, arī LJO sāka gluži jaunu dzīvi. Darbs pie organizācijas noslēdzās 3. oktobrī, kad LR Uzņēmumu reģistrs atzina, ka LJO ir oficiāla un patstāvīga nevalstiskā bezpeļņas biedrība, ar Reģ. Nr. 40008094697.

Kā jaunizveidota biedrība LJO ir uzsākusi savu patstāvīgo maratonu. Jau 3 gadus LJO prezidente ir Līga Orupa.

LJO 2009. gada 18. janvārī svinēja savu 6. oficiālo pastāvēšanas gadu.

Par pēdējā gada nozīmīgākajiem projektiem un veidotajiem pasākumiem jauniešiem var minēt „Integrācijas projekts Lielvārdes novada, Jumpravas un Lēdmanes pagastu jauniešiem „Pierādi sevi līdzdarbojoties...”” (2008), Mūzikas improvizācijas pasākums „Mūziķu ievārījums” (2007), Jauno mūziķu konkurss „Spēlēju visskaļāk” (2008). Kā arī 2009. gadā uzsākta sekmīga darbība Jauniešu Ideju Laborotrijā.

2009. gada jūlijā tika nolemts, ka paaudžu maiņas dēļ LJO darbība tiek pārtraukta uz nenoteiktu laiku, tomēr, atrodoties dažiem aktīvistiem un vēl jo projām darboties gribošiem jauniešiem bijusī LJO nolēma pievienoties biedrībai PIRMIE, kļūstot par tās struktūrvienību jeb nodaļu Lielvārdē un turpināt aizsāktos iepriekšējo gadu tradicionālos pasākumus un nākot ar svaigām un jaunām idejām Lielvārdes novadā! Un jaunizveidotās biedrības prezidente ir Dace Nikolaisone ap sevi pulcējot spēcīgu jauniešu komandu.