Trešdien, 8.septembrī, uzņēmējdarbības darba grupas ietvaros norisinājās tikšanās ar Latvijas lielākās būvkompānijas “Skonto būve” vadītāju Gunti Rāvi.

Tikšanās laikā diskutējām un apspriedām Latvijas būvniecības tirgu. Klāstot savu pieredzi, Guntis Rāvis stāstīja arī par SIA “Skonto būve” būvpprojektiem Skandināvijā un Apvienotajā karalistē un eksotiskajos Apvienotajos Arābu Emirātos.

Guntis Rāvis atzina, ka līdzšinējās valdības politikas rezultātā nav iespējama valsts attīstība: „Valsts, kas domā tikai par budžeta griešanu, bet nedomā par infrastruktūras attīstību, nav spējīga ilgtspējīgai attīstībai. Valsti šobrīd vada nesaimnieciski cilvēki.”

Tāpat Guntis dalījās pieredzē par savas uzņēmējdarbības pirmsākumiem. Viņš atzina, ka jaunas automašīnas sācis pirkt tikai pēc 15 gadiem smaga darba, kamēr mūsdienās, katrs biznesa iesācējs brauc ar jaunu džipu, bet pēc diviem gadiem jau ir bankrotējis. "Mūsu biznesa kultūra vēl ir tikai pirmsākumos.”

Biedrība arī turpmāk mācību sezonas laikā organizēs šādas tikšanās ar uzņēmējiem, lai veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vides un kultūras attīstību.

Partiju solījumi 9.Saeimas vēlēšanās.

Kad es sāku gatavot šo rakstu, par solījumiem, kurus partijas izplatīja pirms 9.Saeimas vēlēšanām, pirms četriem gadiem, es pamanīju vienu interesantu lietu - vecās partiju programmas, kas vēl pirms pusgada bija pieejamas partiju mājas lapās, tagad no turienes ir pazudušas. Šis fakts liek domāt, ka dažas partijas nevēlas, lai vēlētāji atrod un izlasa viņu programmas, kas bija publicētas pirms 4 gadiem. Labi, ka CVK mājas lapā www.cvk.lv ir sadaļa, kur var atrast visu partiju programmas,  lai salīdzinātu partiju solījumus ar viņu (ne)darbiem.

9.Saeimā kopumā tika ievēlētas 7 partijas vai to apvienības - Tautas Partija (23%), Zaļo un Zemnieku savienība (18%), Jaunais Laiks (18%), Saskaņas Centrs (17%), LPP/LC (10%), TB/LNNK (8%) un PCTVL (6%). Tātad ko partijas mums ir solījušas sociālajā sfērā?

Sociālā sfēra (ietver medicīnu, izglītību, dažādus pabalstus un pensijas) – Pirmkārt, pensiju jautājumā visas partijas ir aizdomīgi vienotas. Izņemot TB/LNNK, kas pensiju jautājumu min virspusēji nevis solot palielināt pensijas, bet gan palielinot “neapliekamo minimumu”  pensijām. Pārējās partijas sola tās paaugstināt inflācijas vai vismaz iztikas minimuma līmenī. Tātad, 2009. gada jūlijā zemākajām pensijām būtu jābūt ap 160 Ls. Te var secināt, ka Tautas Partija kas bija pie varas 3 gadus no 4 gadu 9.Saeimas termiņa to solījumu arī pildīja, bet Jaunais Laiks ne tikai neizpildīja šo solījumu bet tieši otrādi, samazināja pensijas.

Otrkārt, veselības aprūpe. Partijas uzskata, ka veselības aprūpes joma ir jāsakārto un jāpadara visiem pieejamāka, lai tā būtu pieejama arī maznodrošinātajiem cilvēkiem. Treškārt, izglītību, savās programmās min visas partijas, jo tās uzskata, ka kvalitatīva un konkurētspējīga izglītība, var celt Latvijas ekonomiku. Saskaņas Centrs min to, ka nepieciešama īpaša zinātnes attīstības programma, kas tiek fiansēta no valsts. PCTVL uzskata, ka izglītībai un zinātnei ir jānovirza 1,5% no IKP un izglītībai krievu valodā jābūt visos tās līmeņos.

Ceturtkārt, dažādi sociālie pabalsti, pārsvarā visas partijas saka to, ka vēlas atbalstīt ģimenes ar bērniem - palielināt māmiņu algas, pagarināt to termiņu utt. Uzreiz ir jāpiemin ka Ģimeņu un Bērnu lietu ministrija savu solījumu ir izpildījusi maksājot mamiņu algas 70% apmerā no bērna mātes vai tēva algas. Kad pie varas nāca Jaunais Laiks, māmiņu algas tika būtiski samazinātas.

JL piedāvā palielināt neapliekamo minimumu par katru bērnu līdz 175 Ls. Tas joprojām nav izdarīts. Tagad šo solījumu Jaunais Laiks jau ir aizmirsis un pildīt neplāno. SC piedāvā vienotu minimālo algu, pensiju un pabalstu palielināšanas shēmu, kas ir saistīta ar iztikas minimumu. Tas arī netika izdarīts. Par invalīdu pabalstiem un vajadzībām ieminās tikai dažas partijas. Par galveno ekonomikas pamatakmeni partijas uzskata zinātni un izglītību. Partijas uzskata, ka laba izglītība ir pamatā lielākas pievienotās vērtības ražošanai ZZS sola, ka sniegs valsts finansiālu atbalstu visiem zemniekiem, neatkarīgi no saimniecības lieluma. Tas daļeji bija izdarīts, TP, LPP/LC un ZZS valdības laikā. JL apgalvo, ka nonākuši pie varas tie pazeminās iedzīvotāju ienākuma nodokli un palielinās algas sabiedriskajā sektorā. 

LPP/LC bez nodokļu samazināšanas labus ceļus un starptautiskos sakarus lidosta “Rīga” veidolā uzskata par Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Labi ceļi Latvijā vēl nav tik daudz, taču lidosta "Rīga" pēdējo 4 gadu laikā tiešām attīstījās ar rekordlielu ātrumu visa austrumeiropas reģionā.

TB/LNNK programma sastav tikai un vienīgi no nodokļu pārdales un sadales. Šī partija ieciklējusies uz nekustamo īpašumu, kas laikam uz to brīdi partijai likās sāpīgākā tēma Latvijas ekonomikā. PCTVL programmā nekas vērā ņemams nav atrodams, izņemot, ka tie ieviesīs nodokļu atvieglojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ne TB/LNNK, ne PCTVL savus solījumus tā arī neizpildīja.

Ārpolitikā partijas pārsvarā min, ka jāveicina sadarbība ar ES institūcijām un valstīm, kā arī jāveido konstruktīvs dialogs ar Krieviju. Pārsvarā nekas cits šeit nav minēts izņemot PCTVL programmā, kur minēts, ka PCTVL atgriezīs Latvijā austrumu tranzītu un nepieļaus Latvijas armijas piedalīšanos militārajās operācijās ārpus Eiropas. Kā arī normalizēs attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Var secināt ka partija PCTVL atkal ir pievīluši savus vēlētājus, jo Latvijas armija visu 9.Saeimas termiņu piedalījās militārajās operācijās Irakā un Afganistanā.

Pirmkārt, jāsecina, ka vismaz uz papīra, pēc solījumiem spriežot, visas Saeimā nokļuvušās partijas ir centriski kreisas, izņemot PCTVL, kas ir izteikti kreisa partija. Dzīvē, gan jāsaka, ka ir savādāk. Parlamentā iekļuvušās partijas ir pārsvarā centriski labējas partijas, kas pārsvarā pārstāv uzņēmēju dažu citu spēku intereses. Kaut gan, jāatzīst arī tas, ka PCTVL ir kreisa partija arī savu darbību pēc parlamentā, lai gan tā nav ne reizi bijusi koalīcijā, un partiju, kas visu laiku bijusi opozīcijā nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt.

Otrkārt, ja programmām nebūtu parakstījušās apakšā partijas un izņemtu atsevišķas tēzes, partiju programmas nevarētu atšķirt. Ekonomikas jautājumos tās konceptuāli ir ļoti līdzīgas. Mainās vārdi, bet ne doma. Tas gan šķiet loģiski, jo dzīvojam vienā karaļvalstī ar vienām un tām pašām problēmām un sāpēm. Līdz ar to vismaz uz papīra nav svarīgi par kuru partiju balsot. Tas lūk arī atklāj reklāmas lielo nozīmi, mūsdienu vēlēšanu cīņā. Kad partiju programmas ir konceptuāli vienādas, nepieciešami citi saukļi un motīvi, kas piespiestu cilvēku nobalsot par kadu no partijām.

Vienīgais jautājums kurā partijām konceptuāli atšķiras uzstādījumi ir nacionālais jautājums. Te var izdalīt galvenokārt trīs partijas, starp kurām ir vislielākās atšķirības – SC, PCTVL un TB/LNNK. SC vēlas vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās arī nepilsoņiem. PCTVL vēlas iet vēl tālāk – faktiski izveidod divvalodību, kas Latvijas gadījumā būtu nāvesspriedums latviešu valodai, ne jau 2 – 3 gadu laikā, bet gan ilgtermiņa perspektīvā. TB/LNNK savukārt vēlās padarīt stingrākas naturalizācijas normas un valodas lietojuma normas. Ir svarīgi pieminēt ka partija LPP/LC ir vienīga, kas 9.Saeimas vēlēšanas spēja piesaistīt gan krievu, gan latviešu vēlētaju balsis. Visas pārējās ievēlētās partijas sadalīja vēlētājus pēc nacionalitātes, tādā veidā, ka par PCTVL un SC balsoja tikai krievu valodā runājošie vēlētāji, bet par visām citām partijām izņemot LPP/LC tikai latvieši.

Pēc nacionālā jautājuma svarīguma partijas var izvietot sekojošā kārtībā, kur no kreisās puses ir radikālāki krievu nacionālisti, bet no labās puses radikālāki latviešu nacionālisti, savukārt centrā ir partijas, kurām nacionālais jautājums nav tik svarīgs: PCTVL | SC | LPP/LC | TP | ZZS | JL | TB/LNNK.

Un beidzot gribu nocitēt dažus labus solījumus, kas nāca no partijas, kura pēdējo pusotru gadu ir pie varas (Jaunais Laiks):

1. Pazemināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 15% (nav izdarīts, šobrīd šis nodoklis ir 25%)

2. Zemi nodokļi un ES fondi aktivizēs uzņēmējdarbību un radīs jaunas darba vietas (JL valdības laikā Latvijā tika palielināti nodokļi un sasniegts vēsturiski lielākais bezdarba līmenis)

3. Īstenosim ģimenei labvēlīgu politiku. Mūsu prioritāte - dzimstības uzlabošana un valsts atbalsts ģimenei (JL divreiz samazināja bērnu pabalstus strādājošajiem vecākiem, dzimstība JL valdības laikā nokrita par 40%)

4. Mēs rūpēsimies par vecāko paaudzi, invalīdiem un citām aizsargājamām sociālajām grupām. Mazākā vecuma pensija nedrīkst būt zem iztikas līmeņa (JL samazināja pensijas uzreiz pēc pašvaldības vēlēšanām, par 10% visiem un par 70% strādājošajiem pensionāriem. Mazākā vecuma pensija joprojām ir zem iztikas minimuma)

5. Latvijas autoceļi, pateicoties lietderīgam valsts budžeta līdzekļu un ES fondu izlietojumam, tiks atjaunoti straujāk (JL valdības laikā ceļu remonts gandrīz apstājies, ceļu uzturēšanas fonds tika likvidēts)

Normunds Teteris

Par Labu Latviju valdes loceklis

10. Saeimas deputāta kandidāts

Biedrības Pirmie valdes priekšsēdētājs

Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;}

Mēs paveicām to, kam daudzi neticēja. Pēc vairākiem atteikumiem un neveiksmēm, otrdien, 24. augustā, biedrība „Pirmie” parakstīja līgumu ar Jaunatnes Starptautisko Projektu Aģentūru, kuru rezultātā tika piešķirts finansējums projekta „Baltijas Jauniešu Ekonomikas Forums” realizācijai.

Pamats šim projektam tika likts jau pagājušā gada septembrī, kad pirmo reizi šis projekts tika uzrakstīts. Pēc tam sekoja vairākkārtēja iesniegšana un atraidīšana, kļūdu labošana un projekta uzlabošana, līdz beidzot mērķis tika sasniegts – finansējums iegūts!

Šobrīd Baltijas valstīm trūkst kopīga redzējuma par valstu attīstību nākotnē. Un kas gan cits to spēj precīzāk formulēt, ja ne paši jaunieši. Tie jaunieši, kas ir gatavi strādāt, nepamest valsti un veidot reģionu par spēcīgu un attīstītu.

Baltijas Jauniešu Ekonomikas forums būs kaut kas nebijis Baltijas valstu vēsturē. Pirmo reizi kopā sabrauks vairāki simti Baltijas valstu jaunieši, kuri kopā ar pieredzējušākajiem ekspertiem, ekonomistiem un politiķiem spriedīs, diskutēs un veidos jaunu stratēģisku Baltijas valstu attīstības vīziju.

Izstrādātais attīstības plāns tiks iesniegts visu triju valstu valdībām, kurām būs jāņem vērā projekta gaitā izstrādātie stratēģiskie attīstības punkti pieņemot vai grozot likumprojektus, kā arī lemjot par finanšu sadali izglītībai, sportam, kultūrai un citām valstiski svarīgām nozarēm. Jo nekļūdīsimies sakot, ka tās būs visu Baltijas jauniešu intereses, kas tiks apkopotas projekta noslēgumā.

Šis forums būs arī pagrieziena punkts Baltijas valstu vēsturē. Brīdis, kad Baltijas valstu nākotni lems tās jaunieši, nevis starptautiskie aizdevēji, vai savu laiku nokalpojušie politiķi. Būs tāpat, kā 1989. gadā – Baltijas ceļā! Arī tas bija pagrieziena punkts Baltijas valstu attīstībā un arī toreiz lielu lomu spēlēja jaunieši!

Biedrības „Pirmie” valdes priekšsēdētājs”

Normunds Teteris

* Līguma parakstīšanas brīdis

"ES statistikas biroja "Eurostat" publiskotie dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis vecuma grupā līdz 30 gadiem 2009.gada pirmajā ceturksnī ir uzlēcis līdz 28,2% pretstatā 11% 2008.gada pirmajā ceturksnī." (pilns raksts- http://www.omvua.lv/raksti/2777-latvija-jauniesu-bezdarba-pieaugums-pirmaja.html )

Jāatzīmē, ka šie skaitļi katru dienu aug. Tomēr, ko dod statistika- problēma paliek- tā ir jārisina! Diemžēl, no pašreizējās valdības puses nav manāma ne mazāko rūpju pazīmes. Bet šoreiz es runāšu par to jauniešu daļu, kuri ir centīgi un, kuriem rūp, kādā valstī tie dzīvo un kādu veidos saviem bērniem.

Kāds varbūt minēs ‘’simtlatnieku programmu’’, bet es atļaušos teikt- jauniešiem, kuriem ir augstākā izglītība (citiem vairākas) šāds darbs ir pazemojošs un apkaunojošs, jo, stājoties augstskolā, ne tuvu tādu viņi bija iedomājušies savu karjeru.

Lielākā daļa izvēlas škietami visvieglāko, bet visnetālredzīgāko risinājumu- pamest valsti. Un tā mēs zaudējam cilvēkus, it īpaši jauniešus, kuru rokās ir mūsu visu vistuvākā nākotne.

Nākamajai valdībai jauniešu nodarbinātību ir jāietver savā darba kārtībā kā punktu, kuru pavisam noteikti nevar ignorēt. Un jāpiedāvā un jārealizē konkrēti projekti. Atkal un atkal 100 (un ne tikai ) gudrajām galvām jāatgādina, ka galvenā valsts vērtība ir cilvēks. Bērni- kas veidos nācijas turpinājumu un jaunieši- kuru rokās ātri vien nonāks mūsu tuvākā nākotne. Uz papīra vārdu salikums ‘’Ēnu ekonomikas apkarošana’’ izskatās jauki, bet, kamēr nebūs adekvātas darba iespējas, to izdarīt nav reāli. Var jau ‘’spiest’’ uz valstiskām jūtām, nacionālo pašapziņas veicināšanu, sirdsapziņu, karmu vai vēl visu ko, bet, ja jaunietim ir jāizvēlas- strādāt par ‘’aplokšņu algu’’ vai nestrādāt vispār- ir skaidrs, kuram virzienam par labu tiks izdarīta izvēle.

Valstiskā līmenī jaunieši jānosaka kā prioritāte. Jāatvieglo process studiju kredītu saņemšanai. Lai veicinātu darba devēju motivāciju pieņemt darbā jauniešus-  uzņēmumi saņem dotācijas no valsts par to, ka pieņēmuši darbā jaunieti. (piem., 100 LS stipendijas novirzīt šiem uzņēmumiem)’’.

Jauniešu problēmas nevar atrisināt ar vienu punktu vēlēšanu programmā – pie tām ir jāstrādā visiem, gan saeimā, gan partiju kabinetos, gan augstskolu gaiteņos. Ir jānāk kopā un jādiskutē, jāmeklē izeja no situācijas.  Bet ko līdz skaisti vārdi, ja eošā valdība, starptautisko līgumu aizdevēju kalpi,  nemaz nevēlas  iedziļināties problēmās un tās risināt.

Domājam, iesakam, neklusējam! Piedalāmies savas valsts nākotnes veidošanā.